Kāpēc suns paņem ēdienu no poda, lai to apēstu?

Kāpēc suns paņem ēdienu no poda, lai to apēstu?
Ruben Taylor

Dažiem pasniedzējiem šī uzvedība var šķist dīvaina. Pasniedzējs ieliek lopbarība siļķē Tad viņš atgriežas, paņem vēl kādu, aiznes to tālu prom un tikai tad apēd. Līdz viņš apēd visu ēdienu katlā. Bet kāpēc viņš tā dara?

Skatīt arī: Kāpēc mans suns noliec galvu?

Uzziniet, kāpēc suns paņem barību no barotavas, lai ēstu prom

Kā jau esam skaidrojuši mūsu vietnē, suņi dabā dzīvo ganāmpulkos. Un ganāmpulkos, kad suņi medī, ganāmpulka līderis ir tas, kurš ēd pirmais un kuram pienākas labākā loma daļa no laupījuma.

Paņemt ēdienu no barotavas, lai ēstu prom, ir tipiska pakļāvīgāku suņu uzvedība. Un viņi to dara instinkta vadīti, lai "vadošie suņi" nepaņemtu barību. Ir vieglāk paņemt barību un aiznest to prom, nekā cīnīties ar saimes vadoni.

Skatīt arī: Kustīgas kucēnu bildes: no kucēna līdz vecumdienām

Vēl viena šādas uzvedības iespēja ir, ja barotava ir metāla. Dažreiz metāla troksnis sunim traucē, un viņš izvēlas ēst uz citas virsmas.

Šeit ir viss par kucēna barošanu.

Kā to labot un iemācīt kucēnam ēst no trauka?

Pirmā lieta, ja izmantojat metāla barotavu, ir nomainīt to pret plastmasas barotavu, kas rada mazāku troksni. Ja arī tad suns ņem barību pārāk tālu, mēģiniet novietot trauku savrupākā mājas vietā, kur ir mazāka cilvēku plūsma. Un, ja jūsu mājā ir citi suņi, atstājiet tos atsevišķi ēšanas stundā (piemēram, vienam dodiet barību virtuvē, bet otram -Tas ļauj izvairīties no konkurences, pat ja tā ir iedomāta konkurence.

Atsauce: Vet Street




Ruben Taylor
Ruben Taylor
Rubens Teilors ir kaislīgs suņu entuziasts un pieredzējis suņu īpašnieks, kurš savu dzīvi ir veltījis tam, lai izprastu un izglītotu citus par suņu pasauli. Ar vairāk nekā desmit gadu praktisku pieredzi Ruben ir kļuvis par uzticamu zināšanu un norādījumu avotu citiem suņu mīļotājiem.Uzaudzis kopā ar dažādu šķirņu suņiem, Rubenim jau no agras bērnības izveidojās dziļa saikne un saikne ar tiem. Viņa aizraušanās ar suņu uzvedību, veselību un apmācību vēl vairāk pastiprinājās, jo viņš centās nodrošināt vislabāko iespējamo aprūpi saviem pūkainajiem pavadoņiem.Rubena zināšanas sniedzas tālāk par suņu pamata aprūpi; viņam ir padziļināta izpratne par suņu slimībām, veselības problēmām un dažādām komplikācijām, kas var rasties. Viņa centība pētniecībā un jaunākā informācija šajā jomā nodrošina, ka viņa lasītāji saņem precīzu un uzticamu informāciju.Turklāt Rubeņa mīlestība pret dažādu suņu šķirņu un to unikālo īpašību izpēti ir likusi viņam uzkrāt daudz zināšanu par dažādām šķirnēm. Viņa pamatīgais ieskats šķirnei raksturīgajās iezīmēs, vingrinājumu prasībās un temperamentā padara viņu par nenovērtējamu resursu cilvēkiem, kuri meklē informāciju par konkrētām šķirnēm.Izmantojot savu emuāru, Rubens cenšas palīdzēt suņu īpašniekiem pārvarēt suņu turēšanas problēmas un audzināt savus kažokādas mazuļus par laimīgiem un veseliem pavadoņiem. No treniņiempaņēmienus līdz jautrām aktivitātēm, viņš sniedz praktiskus padomus un padomus, lai nodrošinātu katra suņa perfektu audzināšanu.Rubena sirsnīgais un draudzīgais rakstīšanas stils apvienojumā ar viņa plašajām zināšanām ir nopelnījis viņam lojālu suņu entuziastu sekotāju, kuri ar nepacietību gaida viņa nākamo emuāra ierakstu. Ar viņa aizraušanos ar suņiem, kas izskan viņa vārdos, Rubens ir apņēmies pozitīvi ietekmēt gan suņu, gan viņu saimnieku dzīvi.